Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola

1939. gadā Apē uzceļ jaunu pamatskolu. Arhitekts Indriķis Blankenburgs. Pēc viņa tipveida projektiem  provincēs ir uzceltas daudzas skolas un bankas. Jaunuzceltā Dāvja Ozoliņa II pakāpes valsts pamatskola  pulcina Apes un Jaunrozes pagasta bērnus. Mazās skoliņas beidz pastāvēt.  Skolas ielā 3 t.s. Saliņa skolas pārzinis Bernhards Liepa kļūst par jaunās pamatskolas direktoru. Jaunā pamatskola manto arī  Dāvja Ozoliņa vārdu. Ēkā ir internāts zēniem un dzīvokļi skolotājiem. Mainoties laikiem un varām, mainās arī skolas nosaukums. 1940/41.m.g. skolai vairs nav D.Ozoliņa vārda, bet tā ir Apes valsts nepilnā vidusskola, vācu okupācijas laikā divus mācību gadus uz liecībām ir rakstīts D.Ozoliņa vārds, bet 1943./44.m.g. to vairs neraksta, 1944./45.m.g.  ir Apes pilsētas 7-gadīgā skola, bet 1949.gadā uzsāk darbu Apes vidusskola, 1953.gadā ir pirmais izlaidums.
Skolas būvniecība	Latvijas skolu departamenta direktors Kārlis Aleksandrs Ozoliņš (skolotāja Dāvja Ozoliņa dēls) paraksta skolas pamatakmens ielikšanas dokumentu.	Mājturības klase skolas ēdamzālē 1940. gads
1962.gadā vidusskolai pievieno krievu 7-gadīgo skolu, dibinātu 1952.gadā. Vecākajās klasēs fakultatīvi sāk mācīt mākslas vēsturi, otrā stāva gaitenī tiek iekārtota maināma gleznu reprodukciju galerija. Darbs noris piecās ēkās: galvenajā ēkā, bijušajā Igauņu biedrības namā, kur mācās 1.-8. klašu krieviski runājoši bērni, viņu vidū ir arī no Krievijas ieceļojuši vācieši, pilsētas centrā  ir sporta zāle, zēnu darbmācības ēka ir Palejās, bet kopmītnes tālāk dzīvojošiem bērniem –“Dauškanos,”ēkā, kur 32 gadus nostrādā skolotājs Dāvis Ozoliņš. Te viņš vāc tautas dziesmas un pasakas, iekārto tautas bibliotēku, vada kori, teātra kopu, izveido parku ar celiņiem, vietu orķestrim un laukumu dejotājiem. Te notiek pagasta svētki un zaļumballes. Šodien tā laika liecinieki ir trīs ozoli, kurus D.Ozoliņš reiz iestāda saviem dēliem.
1953. gada 1. septembris	Skolotāji 1954. gada 1. septembrī	Krievu plūsmas bērnu klase 1949. gads
Skolotāji 1953. gads	Ierindas skate	Pionieri
Līdz ar varu un valdību maiņām, mainās  vadoņu portreti pie sienām, mācību programmas un jaunatnes audzināšanas uzdevumi. Pirms kara katru rītu pirms stundu sākuma skolēni un skolotāji pulcējas uz rīta lūgšanu un korāļa dziedāšanu, vācu okupācijas laikā visur skolā izvieto Hitlera portretus un ir jādzied vācu himna, 1943.gadā skolas zālē tiek iebūvētas kordiriģenta un mūziķa Jāņa Blūma gatavotās ērģeles, kas pēc pāris gadiem tiek salauztas un izvazātas. 1944.g. 27. augustā Apē ienāk padomju karaspēks un notiek nākošā portretu maiņa. Nav iestādes, kur nekarātos Ļeņina un Staļina portreti. Marksisms – ļeņinisms ir valdošā ideoloģija. Lai to efektīvāk ieviestu, tiek radītas bērnu un jaunatnes masu organizācijas – oktobrēni, pionieri, komjaunieši. To pienākums bija slavināt komunistisko partiju, tās vadoņus, padomju armiju, PSRS iekārtu un krievu tautu kā vecāko brāli. Tam kalpo pionieru vienību un posmu pasākumi, politinformācijas, sociālistiskās sacensības, draudzība ar latviešu sarkanajiem strēlniekiem, ierindas skates padomju armijas dienā. Skolā tiek iekārtotas pionieru un komjauniešu istabas. Savu atbalstu padomju varai var parādīt, piedaloties masu mītiņos un demonstrācijās partijas un valsts svētkos.
1949.g 8. klase kolhozā Mičurins pie Uskaniem 7. sept sk. Marta Virsniece vidū 1. no kreisās plaujmašīna rudzu kūlīšu veidošanai	Kolhoza kartupeļu talka no kreisās Egons Laicens, Imants Krauja	Skolas saliekamais altāris 1942. gadā
Nozīmīga audzināšanas sastāvdaļa ir bērnu radināšanai darbam - klases dežurantiem pēc stundām jāuzkopj klases, pirms svētkiem klases veic ģenerāltīrīšanu,t.i., tīra logus, sienas, mēbeles un t.t. Rudeņos un pavasaros visi bērni dabū strādāt skolas izmēģinājuma lauciņā, bet vasarās -3 dienas noteiktos datumos. Tā kā kolhozi netiek galā ar ražas novākšanu, tad viss septembris skolēniem paiet uz tīruma, vācot kartupeļus un bietes. Vasarās ir iespējams nopelnīt mazliet naudiņas, ja piesakās izravēt un novākt kādu biešu gabalu. Tas radina pārvarēt grūtības un norūda gribasspēku.  Uzplaukst mākslinieciskā pašdarbība, tūrisms un sports. Skolotāji kopā ar skolēniem rīko saturīgus mācību priekšmetu vakarus un  tematiskas pēcpusdienas, žetonu vakarus un izlaidumus.
Skolotāji 1949. gads
70-tie gadi ir notikumiem bagāti. Uzplaukst tūrisms un sports. Skolēniem  rodas iespēja  spēlēt hokeju, nodarboties ar orientēšanās sportu vai doties  garos pārgājienos ne tikai pa Latviju, bet arī pa Igauniju, Lietuvu un Krieviju. Vidusskolnieki veic dažādu kalnu grūtību kategoriju pārgājienus Urālos, Tjanšanā, Fanos, Kaukāzā. Zēni sāk aizrauties ar motosportu – “ķīlē” mopēdus un pierūcina ielas. 1977.g.  Dauškanu stāvajā  piekalnē tiek  izveidota mototrase. Tas  Apē ir sākums motosporta attīstīšanai līdz pasaules līmenim. Sarīkojumos  sāk spēlēt skolēnu instrumentālais ansamblis “ Mistika.” Daļa skolēnu aizraujas ar radiosportu, sazinās ar visas pasaules šī veida sportistiem.
1. maija gājiens 1975. gads	Ansamblis "Mistika"	Kalnos 1977. gads
1. septembris	Sports skolā	Vingrošana
Fizikas kabinets 1973. gads.	Fizikas pulciņš	Klasē Ārija Slapjuma
80 – jos gados radioficē skolu, tiek raidīta aktuāla informācija un mūzika starpbrīžos, parādās pirmie padomju datori, aug zēnu interese par elektrotehniku un informātiku. Svarīgākais tiek atspoguļots skolas avīzē “Mūsu laiks,” izdod avīzi vecākiem “Avīzīte Vecākiem,” skolai atjauno D.Ozoliņa vārdu. Vasarās skolēni strādā celtniecības brigādēs,  nometnē “Lotos,” kolhoza laukos un fermās. Par kolhoza talkās nopelnīto naudu pie skolas tiek atklāts 1983.g. rakstnieces Elīnas Zālītes skulpturālais portrets. Dzejas dienās te pulcējas visa skola, reizēm viesojas arī rakstnieki.
90-tie gadi ienes lielas pārmaiņas mācību saturā un metodikā.  Parādās jauni mācību priekšmeti, piem., biznesa ekonomiskie pamati,  datorzinības, kristīgā ētika u.c., mainās zināšanu vērtēšanas sistēma. Tiek atjaunots vēsturiskais skolas karogs, ar 1997.g. viss notiekošais skolā tiek apkopots ikgadējā “Gada grāmatā.”
Skolas karogs
2000.g. sākas jauna tradīcija – augusta pēdējā dienā sanāk no visām klasēm audzēkņi ar ziediem, lai skolas priekšā izveidotu ziedu kompozīciju kā simbolu vai sveicienu Zinību dienai. Kļūst vieglāk organizēt mācību procesu, jo 2002.g.tiek uzcelta piebūve un blakus rotaļu laukums.  Jaunā tūkstošgade sākas ar izmaiņām zināšanu vērtēšanā, eksāmenu norisē un to vērtējumā procentos. Notiek vērienīgi skolas vakari, kuros piedalās ne tikai liels skaits skolēnu, bet arī pedagogi un vecāki. Īsi teatrāli uzvedumi, mūzika, glezniecība, interjera detaļas, mode un frizūras rada  dziļāku priekštatu par viduslaikiem, par  rokoko, ampīru vai jūgendstilu. 2005.g. durvis ver skolas muzejs, novadpētniecības darbā tiek iesaistīti skolēni.  Ar 2009.g. skolai ir savs logo – zīlīte ar divām ozola lapiņām. Muzeja pulciņš rīko tematiskas pēcpusdiena, dodas ekspedīcijās un pārgājienos, lai vāktu materiālus un fotografētu. 2009.g. ar jaunās sporta zāles atklāšanu pieaug sporta  spēļu cienītāju skaits. Blakus izveidotā slidotava aicina hokejistus.